Cenas ir norādītas EUR par DBL numuru, kura dzīvo 2 pieaugušie.

Simtiem zeltainu smilšu pludmaļu omulīgos līcīšos ultramarīnzili dzidrās Adrijas jūras krastos, tūkstošiem mežainu, klinšainu vai romantiski vientulīgiem liedagiem bagātu saliņu, brīnumjaukas kā no viduslaikiem izkāpušas pilsētiņas... Un tas viss pašā Eiropas viducī – civilizācijas lolotajā, taču civilizācijas nesamaitātajā Horvātijā!
Te mājīgi jūtas gan tie, kam labai atpūtai pilnīgi pietiek ar lēzenu pludmali, siltu un tīru ūdeni, komfortablu viesnīcu, kā arī Eiropas līmeņa drošību un servisu, gan tie, kuri alkst pēc tūrisma industrijas vēl nenobružātas skaistas Balkānu valsts savdabības un neskartuma. Pirmos papilnam iepriecēs Adrijas jūras piekraste, kas strauji pārtop milzīgā paraugkūrortā, bet otrajiem ieteicam doties Horvātijas iekšzemē, kur joprojām bieži vien pēc tēvtēvu paražām tērpušās laucinieces ceļmalās pārdod pašu rokām sietu gardu sieru, tautiskas māla krūkas, pašdarinātu vīnu un kalnu pļavās bišu savākto tīrumtīro medu.

Par pasakaini krāšņo Plitvices ezeru Nacionālo parku runāt pat īsti nav vērts – kā gan lai vārdos apraksta šo Dieva vai dabas šedevru ar gleznainās klintīs ieskautiem ezeriem, ūdenskritumu kaskādēm un neskaitāmiem foreļu bariem rokas stiepiena attālumā kristāldzidrajos ūdeņos? Neba velti gleznainā Plitvice, tāpat kā apburošās piekrastes vecpilsētas Zadara, Trogira, un Splita ar Romas imperatora Diokletiāna pils majestātiskajām drupām, tiek pieskaitīta pie Eiropas visvērtīgākajiem dabas, kultūras un vēstures pieminekļiem.

Savukārt lielisko Dubrovniku pašos Horvātijas piekrastes dienvidos daudzi uzskata par visskaistāko pilsētu Vidusjūras krastos!

Un nekādā gadījuma nepalaidiet garām iespēju nogaršot neparasto ķiršu liķieri “Maraska”, kas savas izcilās garšas dēļ atzīts pat par Anglijas karaļnama oficiālo dzērienu! Bet, ja jums vēl atliks apņēmības un spēka turpināt baudīt atpūtu, atcerieties, ka no Istras pussalas kūrortiem Horvātijas ziemeļos ik dienas neskaitāmi kuģīšu un autobusu maršruti vilināt vilina uz Itālijas pērli Venēciju, kas atrodas tepat blakus – no rīta izbraucot, vēl paspēsiet atgriezties viesnīcā uz vakariņu laiku.

Noderīga informācija par Horvātiju


Galvaspilsēta: Zagreba (770 000 iedz.)

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas gandrīz pašā Eiropas sirdī, tās krastus no rietumiem 1777 km garumā apskalo Adrijas jūra, bet kopā ar salām krasta līnija sasniedz 5835 km. Valstij pieder 1185 salas, no kurām 67 ir apdzīvotas, lielākās no tām ir Krka un Kres sala. Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni

Platība: 56 610 km2

Iedzīvotāju skaits: 4 381 300 (pēc 2002. gada datiem)

Valsts iekārta: parlamentāra republika

Lielākās pilsētas: Rijeka, Splita, Osijeka, Zadara, Pula, Dubrovnika

Oficiālā valoda: serbu-horvātu

Reliģiskā piederība: katoļi (77%), pareizticīgie (11%), ir arī musulmaņi u.c.

Klimats: pārsvarā mēreni kontinentāls, salās pārsvarā ir kalnu klimats, bet dažviet gar Adrijas jūras piekrasti ir Vidusjūras klimats ar daudzām saulainām dienām, sausām un karstām vasarām. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir +1-3ºC, bet augustā +22-26ºC. Vidējā gaisa temperatūra jūras piekrastē janvārī ir +5-10ºC, bet augustā – +26-30ºC. Ūdens temperatūra jūrā svārstās no 12ºC ziemā līdz 25ºC vasarā.

Naudas vienība: kuna, 1 kuna = 100 lipas. 1 kuna = 0,08 lati

Spriegums tīklā: 220 V

Muita: muitas noteikumi atbilst ES standartiem.

Jāņem vērā, ka valstī ievest un izvest drīkst jebkuru valūtu, bet vietējo – tikai līdz 2000 kunām.

Laika josla: -1

Nacionālā virtuve: No aukstajām uzkodām populāri ir Likas siers, aitas siers, salami ar paprikas garšu, dēvēta arī par „Kulen”, ķiploku cīsiņi un svaigs siers ar krējumu. No otrajiem ēdieniem, galvenokārt salās, piejūras reģionos un Istras pussalā tiek piedāvātas zivis un citas jūras veltes, bet no gaļas ēdieniem iecienītākā ir jēra gaļa. Savukārt kontinentā ir lielāks gaļas ēdienu piedāvājums – tītara gaļa ar speciāliem makaroniem, cepts jērs, kā arī vārīti un cepti makaroni ar sieru – „Štrukli”. No dzērieniem vispazīstamākie ir sarkanie vīni – „Teran”, „Merlot”, „Cabernet” u.c. Kontinentālajā daļā pazīstamāki ir stiprie dzērieni – plūmju un vīnogu brendiji, desertā tiek piedāvāts ķiršu liķieris.

Vēsture: Horvātijai ir senas un dziļas valstiskuma saknes. Jauns posms tās attīstībā sākās 1991. gadā pēc neatkarības pasludināšanas. Jau IV gs p.m.ē. Romas impērija šajā piekrastē nodibināja savu koloniju, vēlāk Horvātijā valdīja Habsburgu dinastija, turki, ungāri. No1945. gada līdz neatkarības iegūšanai 1991. gadā tā bija iekļauta Dienvidslāvijas sastāvā.


Vēstniecība: Čehijā, Prāgā

Vēstniecība: Rezidē Iveta Šulca    

Zagreba: Goda konsuls     Mr. Davor Šarin, Goda konsuls
Adrese:     Petrinjska 28/II, 10000 Zagreb, Croatia
Telefons:     385 1 4852717
Fakss:     385 1 4852718

E-pasts     Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/ ?lv=1&org=CZE

Kūrorti

Kūrorts Opatija

Viens no greznākajiem kūrortiem valstī ar 12 km garu promenādi. Jau XIX gs. šurp atpūsties devās Austroungārijas augstdzimušie un bagātie iedzīvotāji. Gleznainie dabasskati un pasakainā pludmale tā vien aicina iepazīt tos tuvāk, savukārt ērtības un lieliski pagatavotu ēdienu nodrošina daudzās modernās viesnīcas un atpūtas nami, restorāni, kafejnīciņas un krodziņi. Adrijas jūras veltes te prot pagatavot tik debešķīgi, ka gardēži nevarēs vien beigt baudīt. Arī naktsklubu un jautras dzīves baudītājiem Opatijā patiks. Sportiski noskaņotajiem tikai jāizvēlas, ar ko nodarboties, jo kūrortā pieejami visi populārākie sporta veidi.

Kūrorts Roviņa

Roviņa ir pati skaistākā piekrastes pilsētiņa. Hronikās tā pirmo reizi pieminēta jau VII gadsimtā. Mūsdienās Roviņa ir kā miniatūra dārgumu lādīte, kurā gadsimtu gaitā sakrāti interesantākie kultūras un vēstures priekšmeti, celtnes, leģendas un nostāsti. No visām pusēm pilsētiņu ieskauj jūra, radot iespaidu, ka apkārtējā pasaule ir kaut kur tālu, tālu – un beidzot ir pienācis laiks izbaudīt atpūtu. Šejienes viesnīcas ir ērtas un modernas, pilsētā pieejams daudzveidīgs restorānu, bāru un kafejnīcu piedāvājums, un tūristi te sabrauc no visām pasaules malām.

Kūrorts Rabaca

Pilsēta atrodas Istras pussalas dienvidaustrumu daļā, blakus viduslaiku pilsētai Labinai. Septiņdesmitajos gados šeit sākās pirmais tūrisma bums. Lai gan Rabacas viesnīcas ik dienu izmitina ap 10 000 cilvēku, tomēr pilsētiņai ir izdevies saglabāt zvejnieku ciematiņa neatkārtojamo auru. Pludmales, klintis, mazi līcīši, Vidusjūras piekrastei raksturīgais košais zaļums un augu pārbagātība, priežu meži, mājīgas kafejnīcas ar lielisku virtuvi un viesmīlīgi vietējie iedzīvotāji – tas viss valdzina eiropiešu tūristus, kuri šeit gūst sirdsmieru, sauli, siltu jūru un izklaides iespējas visām gaumēm.

Kūrorts Mošeničeska draga

Mazs, kluss ciematiņš priežu ielokā, kurš iekārtojies Horvātijas augstākā kalna Učkas pakājē. Sirmā senatnē, kā jau liecina nosaukums, šeit saimniekoja pirāti un blēži, bet mūsdienās tas kļuvis par labiekārtotu kūrortu. Tūristus šurp vilina brīnišķīgā, sīkiem jūras olīšiem klātā pludmale, kafejnīcas un restorāni, kuros piedāvā bagātīgu un vienmēr gardu jūras produktu klāstu, mazas kafejnīciņas, kurās baudīt stipru kafiju un nepārspējamo itāļu saldējumu. Sporta un aktivitāšu cienītāji te atradīs tenisa kortus un futbola laukumus, kā arī iespējas nodarboties ar visu veidu ūdenssportu. Un, kad viss nogurdinājis, var taču brītiņu pagulēt pludmalē un pasauļoties!

Kūrorts Malinska

Sena zvejnieku pilsētiņa 13 kilometrus no Krkas galvaspilsētas. Kūrorts atrodas pašā skaistākajā salas vietā, netālu no neliela gleznaina Adrijas jūras līcīša. Krastmalā izvietojušās daudzas mazas, omulīgas kafejnīciņas un krodziņi, suvenīru veikaliņi. Vakaros visi dodas pastaigā pa promenādi – sevi parādīt un citus apskatīt, palepoties ar savām grieķu tradīciju zināšanām un paklausīties dzīvo mūziku. Arī sporta cienītājiem šeit ir ideāla atpūta: var doties izjādē ar zirgiem, medībās vai zvejā, ir daivinga centrs. Jā, un protams, arī Malinskā ir lieliski tenisa korti.